tai vienīgā reizē, kad nopirku izlejamo Mešzpils gaišo, es ar baudu un kompensācijas sajūtu savācu glāzi, kuru pirms gada sasitu, diemžēl. Citādi nav vētts

Mildas Laiks said: Viens mans draugs, kad uzzināja, ka esmu sācis brūvēt alu, nemitīgi tramdīja mani, lai iedodu nodegustēt kādu no maniem vārījumiem. Sagaidīju viņa dzimšanas dienu un nolēmu, ka varētu veikt nelielu eksperimentu - aiznesu viņam ne tikai divus savus alus, bet vēl divās citās pudelēs pārlēju divus dažādus Walter alus un uz pudelēm uzlīmēju savas etiķetes. Teica, ka dzers pa vienam īpašos vakaros un tad man atsūtīts atsauksmes. Tād lūk ko viņš rakstīja, nezinot, ka konkrētajās pudelēs ir Walteri (viens bij gaišais, otrs, laikam, Strong):

- ''ideāls rūgtums, garšas sajūta dzerot. Bet uzsit pēcsaldumu bik pa daudz.''

- ''Nr. 1 ir pārsteigums! Es tam dotu nosaukumu ''Jaunava''. Pēc sajūtas iet lejā laiski un dzirkstoši un liekas ooo labais... un tad tu saproti, ka ar savu jūrnieka rīkli neko nejūti! Sāku čāpstināt un izjust un tagad ir skaidrs, nedaudz vairāk rūgtuma un piebērt garšas pastiprinātāju un vuolā - alus karstas vasaras laimes brīžiem. Šai receptei ir potenciāls!''

Šis tikai lieku reizi atgādina, ka mēs visi ļoti ietekmējamies no papildus faktoriem, ne tikai no paša alus un, protams, tā kunga mārketinga. Vairāki jau te forumā bija veikuši "aklos" alus testus pasākumos savu tuvāko vidū, ieliekot balsošanā 2 savus brūvējumus un, teiksim, 3-4 pirktos alus (tai skaitā lētos brīnumus). Un rezultāti bieži ir pārsteidzoši, mājbrūvējumiem sarindojoties balsošanas lejasgalā, godu atdodot apinīšiem un miestiņiem. Smaidu jau izsauc cilvēku vēlme smalki aprakstīt garšas un smaržas nianses (laikam jau lasījuši, ka tā vajag) aliem, ar cenu 0,8 eur par 2L, taču man citreiz saliekas, ka šādi mēs tomēr čakarējam tos degustatorus. Un ja mēs sev godīgi atzīstam - ja mums pārlietu citā pudelē to pašu Mežpils un iemārketētu ka šis ir uber slavena, neliela Vāczemes ciema mazas darītavas aldara veikums, kur cena par 0.5 ir 4 eur+, vai tik mums pašiem ar kāja nepaslīdētu, sākot stāstīt brīnumus :).

vakar pa starpai Stone darinājumiem, kas visi bija labi vai ļoti labi, pagaršoju pāris The Kernel gaišos pa €4.50 @ 0.3L - nu sūdi. Iespējams jānostāvas pāris dienas, bet tā netīkams raugs smaržā un vēl vairāk garšā, nomāc visu apiņu labumu. Dark IPA ar Nelson Sauvignon šiem gan bija ļoti laba.

Vells, netīšām Kalēju postam uzspiedu spam

Kā tagad atgriezt postu?

Laikam iznācis kārējais Rietumu Eils. Man liekās jauns jo datums ir 2016.g jūnis. Smarža un aromāts lielisks, bet tāda sajūta, ka pazudis rūgtums.

Jesus said: Vells, netīšām Kalēju postam uzspiedu spam

Kā tagad atgriezt postu?

Atgriezu Kalēju postu.

Sapirkos Berlīnē viskautko Hopfen & Malz bodē.

Pagaidām IPAs gan tādas stipri nekādas, izņēmums Miss California DIPA ( http://www.ratebeer.com/beer/freigeist-miss-california/320626/ ), kas diezgan patika.

Sagrābos visu veidu Schlenkerlas, ieskaitot Eiche Doppelbock. Tagad tikai kūpināts puscūcis jāiepērk un varēs degustēt.

Zorzs said: Šis tikai lieku reizi atgādina, ka mēs visi ļoti ietekmējamies no papildus faktoriem, ...

Ja man kāds mājinieks "iesmērētu" komerciālu crap lager, tad es dotu desmitnieku par to, ka teicami nolāgerējis (ko, nofiltrējis ar!?), bet vieninieks par receptes nabadzību (magnumu). Jo pliks lāgeris nav ne plika p*****(pirksta) vērts. Lai gan pret savējiem jau parasti saudzīgāk, dāsnāk ar atzīmēm.

Zorzs said: Šis tikai lieku reizi atgādina, ka mēs visi ļoti ietekmējamies no papildus faktoriem, ne tikai no paša alus un, protams, tā kunga mārketinga. Vairāki jau te forumā bija veikuši "aklos" alus testus pasākumos savu tuvāko vidū, ieliekot balsošanā 2 savus brūvējumus un, teiksim, 3-4 pirktos alus (tai skaitā lētos brīnumus). Un rezultāti bieži ir pārsteidzoši, mājbrūvējumiem sarindojoties balsošanas lejasgalā, godu atdodot apinīšiem un miestiņiem. Smaidu jau izsauc cilvēku vēlme smalki aprakstīt garšas un smaržas nianses (laikam jau lasījuši, ka tā vajag) aliem, ar cenu 0,8 eur par 2L, taču man citreiz saliekas, ka šādi mēs tomēr čakarējam tos degustatorus. Un ja mēs sev godīgi atzīstam - ja mums pārlietu citā pudelē to pašu Mežpils un iemārketētu ka šis ir uber slavena, neliela Vāczemes ciema mazas darītavas aldara veikums, kur cena par 0.5 ir 4 eur+, vai tik mums pašiem ar kāja nepaslīdētu, sākot stāstīt brīnumus :).

Man šo lasot drusku uzsit asini, jo vienkārši sakot "mēs redzam lietas dažādi". Manas atziņas: 1. Atpazīt alu ir jāmācās, jāradina sevi! Esmu nu jau vairāk kā divus gadus apzināti, mērķtiecīgi, pieliekot piepūli nevis tikai ar pīpi uz jumta, veltījis pūles, naudu, laiku, lai iepazītu labu alu, lai savā apziņā fiksētu šīs garšas, nogulsnējot to, ko saucu "alus ar lielo burtu". Tas nozīmē, ka ir izstrādājies tāds kā nosacījuma refleks, ja tā drīkst teikt- atpazīt pretīgu alu un atteikties no tā. 2. Zirgam jāskata zobi, īpaši dāvinātam! Mūsdienās pārsvarā reklāmas mērķis nav informēt, bet iesmērēt maciņa turētājam to, kas viņam nav vajadzīgs. Tu Latvijā daudz esi dzirdējis, piemēram, Mikkeller vai De Molen vai Weihenstephaner reklāmas? Es nē. Viņu kvalitāte runā par viņiem, nevis reklāma, un man ir pilnīgi pie kājas, ko par šo alu saka kāds indivīds- tam var būt tikai informējošs raksturs. Mans vienkāršais izvērtēšanas algoritms - ieeju ratebeer, apskatos vidēji svērto un stilu, attiecībā pret kuru salīdzināt(jo garšo jau man visi stili, tiešām, ir priekšroka, bet arī skābuļi mēdz garšot), vai vislabāk aprakstu ar sastāvdaļām un brūvēšanas pieeju. Kā tur tā etiķete izskatās- pie kājas(ja vien kā Imants, nekrāj), tas ir uz 5min prieks, kausiņa saturs gan ilgst!!! Es nepazeminu estētikas nozīmi cilvēka būtības atainojumam. 3. Ieteikumi mēdz būt neatbilstoši, subjektīvi! Shādi esmu ne tikai Latvijā pieredzējis craft alus veikalu pārdevēju ieteikumus, kas izrādās ir pilnīga neatbilstība. Izliekas par zinošu, bet... Viņiem tas patīk, tāpēc arī iesaka. Vai, piemēram, tam mēdz būt reģionāla mēroga slimība- labs ir tas, ko ražo onka mūsu ciemā, piemēram Vācijā saskāries esmu. 4. Mājbrūvētājs nav = kvalitāte! Pilnīgs nonsenss salīdzināt veikala ar mājbrūvējumu un domāt, ka kādam alum ir priekšroka. Apmeklējot mūsu sanāksmes, es personīgi, uzskatu, ka 70% visa alus ir sūds. ARī MANS ALUS. S-ū-d-s. Citādi sanāk kā viens izlejamā veikalnieks Ogrē izteicās par festiņu Vērmanītī: "Sabrauc Latvijas sūdīga alus ražotāji, lai palielītu viens otru". Seit atšķiras mērķi, ar kādiem alus ir radīts. Vienam santīms otram garša. Bet tehnoloģiski iespējas, potenciāls IR lielāks lielajam, komerciālajam. Neadekvāti salīdzināt, manuprāt. Sen jau sev godīgi esmu atzinis, ka labu alu spēšu konsekventi brūvēt pēc gadiem 10- PIEREDZES TEMPS. 5. Tā kustība vai tad nav par labu alu? Nevis par alu. Shī foruma mērķis vai tad ir pačalot par alu? Vai tomēr vadmotīvs ir pieredze, zināma veida zināšanas dzimtajā mēlē. Es taču nemeklēju iespēju sarunai ar brūvētāju tāpēc, ka šis cilvēks dzer alu. Tādu ir uz katra stūra ar ko parunāt. Es uzmeklēju alus baudītāja un/vai brūvētāja pieredzi, zināšanas. Man šķiet tas ir pašsaprotami, ka ikviena aldara pienākums pret sevi un tiem, kam viņa alus tiek, IR celt savu latiņu, savu brūvējumu kvalitāti, mācīties no kļūdām- te arī placis informācijas apmaiņai, lai uz grābekļa kaimiņš jau n-tos gadus nekāpj. Te nāk prātā "izslavētie" ali, ko dara Latgalē. Gadu desmitiem tas grābeklis.

Tā ka nav ne mazākais brīnums, ka Walters "laiski lejā gāja", tikpat laiski ietu arī štruntīgs mājbrūvējums, īpaši ja brūveris pats vēl pievārdotu, ka "pats, mājās". Manējie arī mājinieki dzer un slavē, es noskatīties nevaru. Esmu par gļēvu, lai visu savu defektīvo izlietu podā- pamazām gan uz to eju.

Mājbrūvētājiem jau nav jābrūvē kvalitatīvi, bet oriģināli un garšīgi! :) Manuprāt, ar šo uzdevumu mēs +/- tiekam galā. Par kvalitāti lieku reizi jāuzslavē Kalēju German Pils. Baigi maz ir mājbrūvētāju, kam tik tīru bezdefektu garšu alus sanāk. Kaķis un melnie iesali ir labs paklājs, zem kura defektu paslaucīt apakšā.

^ Man reti kura IPA ir sanākusi laba. Kaut pašam ļoti garšo. Jā dzeramas, bet ka aiz katra malciņa ir "mmm"- ļoti reti. Mani novērojumi liecina, ka izdodas "konceptuālie" ali, es vēl tos saucu par "alu ar raksturu"- tas ir, kur tu rūpīgi receptes formulēšanā izvirzi mērķus, un nežēlo piķi izejvielām. Tāda man viena sanāca seklā (zems BB,1010), sausā, rūgtā(~100IBU), maz "residual sugars" saturošā IPA. Viens alus sanāca pilnīga nejaušība- tāpiņa PA. Man nekas nav bijis, nav un nebūs pret "Kalējiem", esmu bezkompromisā par LABU alu. No viņiem manā atmiņā konceptuāla pieeja- sanāksmē RedX iesala alus, ja nemaldos bija viens 100%, otrs saturēja kādu daļu- tur interesantas nianses līda ārā. Ogu līdzības man. Garšīgi- tas ir kultūras un sevis audzināšanas jautājums. "2Lpet shop boys" arī ar gardu muti vāž vaļā ar "smeķigs gan" lozungu uz lūpām. Es savulaik arī aklos melos dzīvoju, domādams, ka LV ražo labāko alus "pasaulē".

bruvmaris said: Mājbrūvētājiem jau nav jābrūvē kvalitatīvi, bet oriģināli un garšīgi! :)

Kā to lai saprot ?! Nekvalitatīvi brūvējot garšīgi nevar sanākt un zābaku misā iemērkt nav nekas oriģināls.

Zeņķa teiktajam, pa lielam piekrītu - no regulāro pasākumu 25 aliem labi ja 5 ir tādi, par kuriem veikalā naudu maksātu. Jāatzīmē, ka par lielāko daļu veikalos nopērkamajiem es to naudu negribu maksāt.

Par atpazīstamību īsti nepiekrītu, ja tas domāts, ka speciāli jādzer tāds un šitāds alus, lai konkrētas garšas atpazītu un varētu gudri dirst par marakujas piegaršu. Cita lieta, ka nevajag žmiegties un vismaz reizi jāpagaršo kautvai RateBeer vislabāk novērtētie ali, jo ja tev nav žanra etalons ar ko salīdzināt, tad nav brīnums, ka Tērvetnieks vai Porteris šķiet uz 5/5. Uz RateBeer balsojumu akli paļauties arī nevajadzētu - ir dzerti daudz ļoti labi vidēji novērtēti alu un pietiekami daudz no augstu novērtētajiem, kas īpašu iespaidu neatstāja. Tas pats par ieteikumiem - ja ieteicējs to stilu nepārzina (negaršo), tad var ieteikt tikai populārāko vai augstāk vērtēto un garšu nedaudz aprakstīt.

Man patik Zenka iedzilinasanas, nodosanas un izpratnes meklejumi, daudz kam no mineta var piekrist! Seviski par garsu raksturosanu, kartigak raksturot prieks sevis garsas/smarzas nianses, attistit savus receptorus- tas ari, manuprat, vainojams sajos aklajos testos- alus degustesanas, nevis dzersanas, pieredzes trukums (pats ar to grekoju, seviski komercaliem. Iemainitiem majbruvejumiem tomer pieiet nopietnak un censas vismaz paris teikumos aprakstit dzerto alu)! Majbruvetajiem jagrib augt un attistities/izglitoties, tiekties uz labaku bruvejumu kvalitati, ir mums gana ari labi un loti labi ali no reizes uz reizi, bet jamegina celt kopejo limeni! :) Butu lietderigi sad tad uzrikot kadu informativu seminaru, kur kads biedrs/kada bruzha parstavis, kas vairak iebraucis kada specifiska tema (apini, udens, raugs, stili konkreti) varetu isa un saprotama forma parejiem apstastit pamatlietas. P.s. Par stilu izpratni, pats, kopa ar paris comiem, esam sakusi sanakt uz tematiskajiem vakariem, kur panemam konkreta stila alus paraugus, domaju, vismaz 5, biezak 8-9, kurus secigi nodegustejot ari rodas daudz maz priekstats par konkreto stilu, garsas ipatnibam. Tad ari parasti pacensas piedomat, ko sagarso/sasmarzo.

Dainis said: Kā to lai saprot ?! Nekvalitatīvi brūvējot garšīgi nevar sanākt un zābaku misā iemērkt nav nekas oriģināls.

Kvalitāte manā uztverē == bez jebkādiem defektiem. Jā, daudzi komerciālie arī tirgo defektainu alu (kartons, dubļi, skābs, diacetils utt.) un defekts mēdz būt arī efekts, bet, mājbrūvētāju alum tomēr lielā pārsvarā ir "mājbrūvējuma garša", viegli atšķirama no komercalus.

Zābaks misā gan būs oriģināli, ja to neviens pirms tam nav darījis. https://en.wikipedia.org/wiki/Originality

Viens zābaku alus esot.

zabaks.JPG

Viss tā kā pareizi uzrakstīts. Galvenais ir atcerēties nepārvērsties ar vīna gurmāna tipa mūdzi.

Uģis izrādās ir mineta guru

bruvmaris said: Kvalitāte manā uztverē == bez jebkādiem defektiem. Jā, daudzi komerciālie arī tirgo defektainu alu (kartons, dubļi, skābs, diacetils utt.) un defekts mēdz būt arī efekts, bet, mājbrūvētāju alum tomēr lielā pārsvarā ir "mājbrūvējuma garša", viegli atšķirama no komercalus.

Zābaks misā gan būs oriģināli, ja to neviens pirms tam nav darījis. https://en.wikipedia.org/wiki/Originality

Runājot par defektiem, es ļoti labprāt piedalītos kādā kopsanākšanā, kur mājbrūvētāji atnestu savus defektainos alus (skaidri zinot, kas tas par defektu). Protams, ne jau speciāli defektaini taisītus, bet gan jau ik pa laikam gadās :) Man šobrīd, piemēram, nav ne jausmas, kā garšo diacetils, DMS, tanīni, kartons, slavenais zirgadeķis utt.