Un vispār - man liekas, ka mūsu vidū joprojām ir daudz mītu par iespējamiem alus defektiem no vārgas vārīšanās, īsas vārīšanas, lēnas dzesēšanas. Mīti par lielajiem labumiem no n-tajām iejavošanas pauzēm. Mīti par iejavošanas ilguma svarīgumu. Mīti par raudzēšanas temperatūrām.
Mans līdz šim garšīgākais alus tika iejavots 30min (tak nepaspēs pārkonvertēties visi cukuri!), ar vienu pauzi (bez proteīnu pauzes nekas garšīgs vispār nevar sanākt!), bez mash-out (kā tāds idiņš!), vārīts 30min (nūuu - tur būs DMS buma!), ar 20min apiņu virpuli (uzreiz nedzesēji? tak iekritīs pilns baciļu un izveidosies no jauna DMS!), ar sausā rauga sterteri (no sausā rauga starterus netaisa! no sausā rauga vispār nekas labs nevar sanākt!).
Ne viss ir tā kā rakstīts Kunces, Palmera vai Kupla grāmatās. Laiks iet, tehnoloģijas un izejvielas mainās. Drīkst mainīties arī alus darīšanas metodas (velns, šo jau pie atziņām vajadzēja publicēt!).