Sveiciens brūvētājiem.
Pagaidām esmu brūvējis alu tikai no ekstrakta, sanāk tīri labs, bet protams, gribās uzbrūvēt alu no iesala. Palasīju brūvēšanas rokasgrāmatu šeit pat, palasīju info forumā, paskatijos youtube, bet ir šādi tādi knifi ko es laikam nespēju saprast vai man vnk neaiziet...

Iejavošana: Tā tad, iejavošana tiek veikta temperatūrā no 35-70C°, pievienojam samaltu (rupji) iesalu un noturam konkrētu laiku, pēc kura tad sākam karsēt līdz noteiktām temperatūrām. Pie karsēšanas izdalās cukuri, kas pēc tam liek darboties raugam, TĀ TAD!!! Alus brūvēšanā no iesala netiek lietots cukurs??? (neskaitot karbonizāciju)! Kā panākt, lai alus ir saldāks? Viss atkarīgs no karsēšanas etapiem? Vai tomēr kādā stadijā alus tiek saldināts?

Kāda ir iesala un ūdens attiecība? Cik lasīju tad pie filtrācijas, kad misa tiek notecināta tiek veikta skalošana ar atlikušo ūdens daudzumu, kas tika sakarsēts līdz 80C°, teiksim ja uz 5kg iesala būtu 35L ūdens, tad cik ūdens ir jāizmanto pie karsēšanas un cik pie skalošanas?

Kad misa nolieta, tā tiek vārīta, tas nozīmē nepārtraukta vārīšanās?
Tiek pievienoti apiņi! Kā noteikt cik ilgi kuri apiņi ir jāvāra un kad kurus pievienot, vai tas ir tīri individuāli un viss atkarīgs no individuālām vēlmēm? Vai granulētie apiņi ir jāsamet katlā vai tomēr jākarina "zeķē"?

Pēc vārīšanas beigām misa tiek atdzesēta un tai tiek pievienots raugs. Raugs cik noprotu ir dažnedažādākais un katrs atnesīs noteiktu rezultātu, kā zināt kurš raugs kādā temperatūrā jāraudzē? Vai tas tiek minēts uz iepakojuma?

Ja alu izvēlas dzidrināt ar želatīnu tad tam ir jābūt atdzesētam vai želatīnu pievieno alum tādā pašā tamperatūrā kādā tas ir norūdzis?

Cik ilgi jāveic karbonizācija un kādā temperaūrā? Es izmantojot ekstraktu istabas temperatūrā noturu 6-7 dienas un tad novietoju pagrabā...

Ļoti daudz jautājumu, bet bez Jums man atbildes rast ir pagrūti...

Būšu milzīgu pateicību parādā...

    sicness

    Pats brūvēju kādu gadu, tādēļ izvēlies vai manu ieteikumus ņemt vērā, bet te nu būs mani 2 eirocenti:

    Iejavo parasti pie vienas tempteratūras, jo daudzkārt ir noskaidrojies (forumos, exbeerimentos), ka ieguvums no vairākām temperatūras fāzēm ir tik niecīgs, ka lielākajā daļā mājbrūvētāju gadījumu tam nav nozīmes. Standartā tie ir ~65-68 grādi, lai gan pastāv variācijas. Parasti pieņem, ka zemāka iejavošanas temperatūra rada fermentējamāku misu (zemāks norūgšanas blīvums jeb FG) un augstāka temperatūra rada grūtāk fementējamu misu (augstāks norūgšanas blīvums jeb FG) .Alus brūvēšanā cukurs tiek lietots īpašos gadījumos, piemēram, beļģu alos. Parastā lāgerī vai eilā to nesastapt. Parasti to izmanto alko% pacelšanai nepalielinot ķermeni vai specifiskas garšas panākšanai, piemēram beļģu candi sugar sīrupi.

    Cukura pievienošana nesaldinās alu, jo raugs šo cukuru pārstrādās etanolā, dažādās blakusvielās un CO2. Saldāku alu var iegūt ar attiecīgu iesalu lietošanu (ar zemāku diastatisko spēku, piemēram, vairāk karameles iesali, bāzei var izmantot piemēram minheni). Šie iesali satur polisaharīdus, kas bieži vien nav raugam sagremojami un palielina alus ķermeni un bieži vien arī saldumu (residual sweetness). Vēl viens veids ir iejavot pie augstākas temperatūras (69-70), kas arī veicina šo polisaharīdu izdalīšanos. Vēl viens veids, kā padarīt alu saldāku, ir izmantot raugu ar zemu norūgšanas dziļumu (low attenuation), piemēram S-04 - tev beigu blīvums būs augstāks, atticīgi vairāk neizfermentējušos cukuru pieliks saldumam. Ir alus darītavas, kas alu saldina ar piedevām, piemēram laktozi, kas raugam nav sagremojama (milk stout), pievieno arī citus dažādus saldinātājus, kā salviju vai saharīnu, bet šie vairāk ir izņēmumi nekā normāla prakse.

    Ūdens daudzumiem izmanto attiecīgus kalkulatorus. Var meklēt online, bet, ja tev alus darīšana ir ilgtermiņa hobijs, tad iesaku iegādāt kādu no brūvēšanas programmām. Viena no populārākajām ir BeerSmith, ko pats arī lietoju šādiem un vēl ļoti daudz citiem aprēķiniem. Vārīšana nozīmē nepārtrauktu vārīšanu, parasti 60min. Arī apiņus rēķina ar kalkulatoriem online vai BeerSmith, kur tiek ņemts vērā vārīšanas ilgums, apiņu Alfa skābju % un vēlamais gala iznākums (IBU). Apiņus pēc izvēles var mest katlā vai zeķā - otrajā gadījumā tev pēc dzesēšanas būs mazāk nosēdumu katlā.

    Raugi ir dažnedažādie. LV gan pamatizvēlē ir sausie raugi, līdz ar to izvēle nav tik plaša. Raugi pamatā atšķiras gan ar rūgšanas temperatūru (minēts uz iepakojuma), norūgšanas dziļumu, izgulsnēšanos (flocculation), tādēļ pirms receptes formulēšanas ir vērts izlemt, kāda tipa alus ir tavs mērķis un lietot attiecīgu raugu.

    Par želatīnu nemācēšu komentēt - lietoju īru sūnu 10min pirms vārīšanas beigām, jo 100% dzidrs alus nav pašmērķis.

    Par karbonizāciju - ja karbonizē ar cukuru, tad kaut kas jau būs sagāzējies pēc nedēļas, normāli pēc divām nedēļām istabas temperatūrā visam jābūt kārtībā. Ar kegiem un force carbonation ir savādāk, neesmu ar to pagaidām saskāries.

    PS Pudeles vēl nesprāgst? 🙂

      Jap, viena temp. pauze ir pietiekama. Īpašu šķirbu starp 66C un 70C neizjūtu - abus US-05 (ar to raudzēju 90% savu alu) noēd līdz 1.010.

      Saldumu panāk ar īpašiem iesaliem - minētā minhene, vīne, carapils, biscuit, Melanoiden u.c.

      Man iesala/ūdens attiecība ir 2,6. Reizēm 3, lai vieglāk izmaisīt. Uz 5kg tad sanāk, ka 15L uz cukurošanu un 20L uz skalošanu.

      Es apiņus beru normāli klāt un novārīto ar visiem biezumiem un nosēdumiem maucu raudzējamā traukā - tāpat beigās viss ir pretīgi dzidrs (var palasīt Brulosophy eskperimentus - tur sanāca līdzīgi - https://kupla.lv/d/5735-interneta-sasenotais/12), ja kādu diennakti notur aukstumā/vēsumā.

      Karbonizē tādā kā raudzēji (jo raugs pie tās ir pieradis) vai istabas. Ar nedēļu parasti pietiek. reizēm divas vajag, ja ilgi dzidrināts.

      Mani 2 centi - novērots, ka kaķojamie ali (pārlieti citā traukā un pielikti apiņi uz 3-7 dienām) mēdz norūgt vēl pa kādām 2-5 iedaļām, tā ka, ja bieži sanāk pārgāzēts alus (pats lieku cukuru 2g/L), tad var apsvērt domu pārliet uz sekundāro un noturēt 3-5 dienas.

      Arī ieteiktu BeerSmith vai kādu online palīgu (šķiet, ka rokasgrāmatā arī bija saites)

        Super vīri, milzīgs paldies Jums. Augsti novērtēju Jūsu palīdzību 🙂

        P.S. No 80 pudelēm uzsprāga 3 😃 Pārējās paspēja nodzert visi. Bet tos kurus karbonizēju ar medu nebija iespējams atvērt, putas vēlās ārā uz nebēdu, ar cukuru viss labi 🙂

          Viens mazs jautājums. Par iejavošanu. Tā tad liekam iesalu noteiktā temperatūrā, piemēram 63C°, sasedzam un noturam konkrētu laiku. Bet kāpēc sāk karsēt un ceļ līdz piemēram 68C°, ņem nost, sasedz, notur 30min, atkal karsē līdz 72C°, ņem nost sasedz un notur. Ko dod šis process?

          Jo es saprotu, ka iejavojam iesalu pie konkrētas temperatūras, noturam noteiktu laiku sasegtu, pēc tam sākam uzreiz filtrēt? Vai tomēr karsējam?

            es tā nekad neesmu darījis - pēc idejas, šī temp. pauze izbeidz cukurošanas procesu, bet tās jēgā neesmu iedziļinājies.

            63C alum par maz - tas vairāk kandžai/viskijam - alum no 65C.

              Silti iesaku aizmirst par tām pauzēm (vismaz sākumā). Tāpat būsi noskrējies ar inventāra gatavošanu nākamajam solim. Rūgumpoda dezinficēšana, apiņu meklēšana/svēršana, rauga apvārdošana, PH mērīšana (ja plāno) u.c. pesteļi, kuri piedien processam. Es cenšos maksimāli visu izdarīt šo 4-5h laikā, lai nogriežot uguni visi filtrējamie utt būtu jau tīri un pēc vārīšanas atliek tik katlu izmazgāt.

                4 days later

                kastrolis Varbūt viņš to domāja par kegu? Pudelei sanāk vidēji 8g uz litru...

                  Mēs liekam 4g/l, tātad 2g/pudeli....

                    kastrolis
                    Kastroli ja Tu domā par kviesīti tad jau 4 g uz pudeli ir Ok, bet tā parastajiem 2g uz 0.5 pudeli pietiekoši!
                    Un tad jau dažreiz sanāk pārgāzējies.

                      Laikam ka lielais vairums izmantoju 2.2 gr cukura graudus no dansukera, manuprāt ideāls uzgazēšanas daudzums uz 1x0.5 pudeli, arī kviesim, galvenais iedot laiku piesātināties. Jutubē rerdzēju video, kur cilvēks salīdzināja ilgākā laika periodā pudeles, ja pareizi atceros, tad 2 nedeļas bija minimums, lai viss būtu OK.

                      Rekur atradu - https://www.youtube.com/watch?v=FlBlnTfZ2iw

                        jā, 4g/L (2g uz 0.5L pudeli). Beru ar poļu mērtrauku un uz 0.5L maucu 0.3L paredzēto apjomu

                          es rēķinu ka tam itāļu(poļu) mērtraukam ir 2.5g. varbūt atkarīgs no cukura, bet vairākas reizes esmu svēris.
                          un vidējam trauciņam 4g.

                            Rencis nu man pēdējā laikā sāk likties ka tie 8g/L ir tieši tik cik vajag pie nosacījuma ka alū esošie cukuri vairs neizrūgst. bet viņi to dara, tapēc jāskatās ļoti individuāli.

                              8 days later

                              Par iejavošanas temperatūrām.
                              Beta amilāzes aktivizēšanās esot no 62-67'C; alfa amilāzes no 71-71'C. Beta amilāze it kā noārda cieti līdz vienkāršākiem cukuriem, alfa amilāze- līdz drusku saliktākiem cukuriem, ar kuriem raugi tiek viegli netiekot galā.
                              Es esmu novērojis, ka atšķirība beigu blīvumā, ko var panākt ar iejavošanas temperatūru manipulācijām ir 0,5'P robežās, jeb 2SG robežās, ja raudzē ar US05. Ar kviešu raugiem var izspiest 0,5-1'P (2-4SG) atšķirību.

                              Attiecīgi temp. ietekme nav diez ko liela, vismaz eilam. Grauzdētie gan diezgan ietekmē.

                                Write a Reply...