sicness
Pats brūvēju kādu gadu, tādēļ izvēlies vai manu ieteikumus ņemt vērā, bet te nu būs mani 2 eirocenti:
Iejavo parasti pie vienas tempteratūras, jo daudzkārt ir noskaidrojies (forumos, exbeerimentos), ka ieguvums no vairākām temperatūras fāzēm ir tik niecīgs, ka lielākajā daļā mājbrūvētāju gadījumu tam nav nozīmes. Standartā tie ir ~65-68 grādi, lai gan pastāv variācijas. Parasti pieņem, ka zemāka iejavošanas temperatūra rada fermentējamāku misu (zemāks norūgšanas blīvums jeb FG) un augstāka temperatūra rada grūtāk fementējamu misu (augstāks norūgšanas blīvums jeb FG) .Alus brūvēšanā cukurs tiek lietots īpašos gadījumos, piemēram, beļģu alos. Parastā lāgerī vai eilā to nesastapt. Parasti to izmanto alko% pacelšanai nepalielinot ķermeni vai specifiskas garšas panākšanai, piemēram beļģu candi sugar sīrupi.
Cukura pievienošana nesaldinās alu, jo raugs šo cukuru pārstrādās etanolā, dažādās blakusvielās un CO2. Saldāku alu var iegūt ar attiecīgu iesalu lietošanu (ar zemāku diastatisko spēku, piemēram, vairāk karameles iesali, bāzei var izmantot piemēram minheni). Šie iesali satur polisaharīdus, kas bieži vien nav raugam sagremojami un palielina alus ķermeni un bieži vien arī saldumu (residual sweetness). Vēl viens veids ir iejavot pie augstākas temperatūras (69-70), kas arī veicina šo polisaharīdu izdalīšanos. Vēl viens veids, kā padarīt alu saldāku, ir izmantot raugu ar zemu norūgšanas dziļumu (low attenuation), piemēram S-04 - tev beigu blīvums būs augstāks, atticīgi vairāk neizfermentējušos cukuru pieliks saldumam. Ir alus darītavas, kas alu saldina ar piedevām, piemēram laktozi, kas raugam nav sagremojama (milk stout), pievieno arī citus dažādus saldinātājus, kā salviju vai saharīnu, bet šie vairāk ir izņēmumi nekā normāla prakse.
Ūdens daudzumiem izmanto attiecīgus kalkulatorus. Var meklēt online, bet, ja tev alus darīšana ir ilgtermiņa hobijs, tad iesaku iegādāt kādu no brūvēšanas programmām. Viena no populārākajām ir BeerSmith, ko pats arī lietoju šādiem un vēl ļoti daudz citiem aprēķiniem. Vārīšana nozīmē nepārtrauktu vārīšanu, parasti 60min. Arī apiņus rēķina ar kalkulatoriem online vai BeerSmith, kur tiek ņemts vērā vārīšanas ilgums, apiņu Alfa skābju % un vēlamais gala iznākums (IBU). Apiņus pēc izvēles var mest katlā vai zeķā - otrajā gadījumā tev pēc dzesēšanas būs mazāk nosēdumu katlā.
Raugi ir dažnedažādie. LV gan pamatizvēlē ir sausie raugi, līdz ar to izvēle nav tik plaša. Raugi pamatā atšķiras gan ar rūgšanas temperatūru (minēts uz iepakojuma), norūgšanas dziļumu, izgulsnēšanos (flocculation), tādēļ pirms receptes formulēšanas ir vērts izlemt, kāda tipa alus ir tavs mērķis un lietot attiecīgu raugu.
Par želatīnu nemācēšu komentēt - lietoju īru sūnu 10min pirms vārīšanas beigām, jo 100% dzidrs alus nav pašmērķis.
Par karbonizāciju - ja karbonizē ar cukuru, tad kaut kas jau būs sagāzējies pēc nedēļas, normāli pēc divām nedēļām istabas temperatūrā visam jābūt kārtībā. Ar kegiem un force carbonation ir savādāk, neesmu ar to pagaidām saskāries.
PS Pudeles vēl nesprāgst? 🙂
