Šogad, neskatoties uz maniem kritiskajiem vērtējumiem pagājušajā gada konkursā, mani uzaicināja žūrijā atkal. Pie žūrijas galda pārstāvēju KUPLA, un izejot no šīs kustības principiem vērtēju. Mazliet par norisi.
22 paraugi kuri sadalīti starp 10 žūrijas locekļiem. Vienam galdam no 1-11, otram no 12-22. Es trāpīju pie pirmā galda kopā ar Aldara laborotorijas vadītāju, Andri Rasiņu, pārstāvi no RIMI un pārstāvi no Aldara. Sākšu uzreiz ar labo. Neviens nebija izlejamais alus. Jā, bija divi ar defektiem - kartons un šķaidītājs (acetons), bet jāsaka, ka šos defektus atpazina tikai 3 cilvēki no mūsu galda. Acetonu diezgan viegli bija sajaukt ar estēriem. Es liktu uz neatbilstoša rauga izmantošanu pie Saison raudzēšanas temperatūrām. Nu kartons, kā jau kartons - diemžēl ar to laiku pa laikam nākas saskarties visiem mājbrūvētājiem, jo pildīšanas iespējas pudelēs mums ir tādas kā ir, un no oksidācijas alu pasargāt ir grūti.
Tad vēl 2 paraugi bija noapiņoti, un šoreiz jāsaka, ka lieki. Uzleiz izleca ārpus "iedomātajiem" rāmjiem. Rāmjus , starp citu, uzlikām pirms konkursa degustējot Saison Dupont. No mūsu galda finālam gan kvalificējās gan tikai divi dalībnieki, bet uzreiz jāsaka ka pārliecinoši. Trešo varētu aiz "ausīm pievilkt", bet tā kā vērtēšanas noteikumi atļāva virzīt arī mazāk un vairāk kā trīs, tad mūsu galds tieši tā arī pielēma. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, no mana galda virzītais paraugs uzvarēja arī finālā. No otra galda finālā iekļuva trīs paraugi.
Pēc nelielas atpūtas un ūdens pauzes ķērāmies pie fināla paraugu vērtēšanas. Finālā visus paraugus atkal nomarķēja pa jaunam, un pasniedza sajauktā secībā, lai mēs nezinātu kurš paraugs no kura galda ir nokļuvis finālā. Katram no 10 žūrijas dalībniekiem bija jāizveido savs TOP 5, un pēc īpaša algoritma tika noteikts uzvarētājs. Tā nu sanāca, ka 1. vieta žūrijas vērtējumā sakrita ar manu TOP 1, bet toties TOP 3 dalībnieku vārdi man bija pārsteigums!