Paģiras uz 90% (bez ekstrēmām izvirtībām dzerot antifrīzu utt) ir akarīgas no organisma vispārējā stāvokļa. Atputies, izgulējies un paēdis cilvēks vienmēr bez sekām var izdzert vairāk.
Par karsti fermentētiem aliem, lai dabūtu "īsto garšu/smaržu" tā ir sevis mocīšana jo arī beļģi sanāk super un loooooti dzerami, ja netrako ar ekstrēmām temperatūram (protams rēķināties vajag, ka liela abv ali nav lokami iekšā litriem bez sekām). Visi tie padomi par augstajām temperatūrām un gadu turēšanu pagrabā, lai alus būtu kaut cik dzerams, kam tas vajadzīgs, ja var fermentēt bez ekstrīmiem un dabūt garšīgu alu, kas nesmaržo/negaršo pēc ķimijas laboratorijas?
Es pats tagad visus savus alus 2-3 dienas fermentēju raugu zemākajā temperatūras robežā ar ledus paku palīdzību, pēc tam kad fermentācija ir gandrīz beigusies, ļauju temperatūrai pacelties līdz istabas temperatūrai un viss ir savās vietās gan garša, gan smarža, nav jāgaida ilgs laiks kamēr alus kļūst dzerams un bez liekām galvas sāpēm. Vienīgi žēl, ka agrāk tā nedarīju.
