DavisLapa
Dažus gadus darbojoties ar mājbrūvētājiem ir bijusi iespēja veikt novērojumus, kas iespējams Tev ļaus vairāk izprast šī hobija krītošo popularitāti.
*10-15 gadus atpakaļ Latvijas alus tirgū bija faktiski neiespējami nopirkt Latvijai neraksturīgos alus (APA, IPA, Stauts utml.) Faktiski vienīgais risinājums bija atvest no ceļojumiem vai uzbrūvēt pašam. Šī problēma vairs nav.
*Vidējais mājbrūvētājs ir Vīrietis 40+. Ģimenēs ienāk bērni, parādās citi hobiji, atsakās no alus brūvēšanas, jo savādāk nodzerās, izveido savas alus darītavas un vēl kaudze dažādu iemeslu.
*Jaunieši 18-25 šim hobijam katru gadu nāk klāt tikai daži. Daļa jaunās paaudzes alkoholu nelieto, liela daļa dzīvo pie vecākiem un nav vietas kur brūvēt. Lētāk alu ir nopirkt veikalā nekā brūvēt. Brūvēšana ir laikietilpīgs, salīdzinoši ķēpīgs proces kurš atgrūž jauniešus.
*Pēc maniem aprēķiniem Latvijā ir ap 500 mājbrūvētājiem kuri gadā uzbrūvē vairāk par diviem brūvējumiem alu, jeb 0.03% no populācījas. Kritērījs vairāk par diviem ir tapēc, ka Latvijā uz Jāņiem uzbrūvē alu vismaz vēl 500-1000 cilvēku. Ar šādu cilvēku daudzumu ir ļoti grūti izveidot jēdzīgu kopienu, kuru būtu iespējams pamanīt no malas un popularizēt šo hobiju.
*Cilvēki visu laiku saka, ka nav laika aiziet uz sporta zāli, kapiem, vecāku sapulcēm, gatavot mājās utml. Tas varētu nozīmēt, ka nav laika arī 6-8h reizi mēnesī uzbrūvēt alu.
Žurnāla formāts manuprāt vispār ir beidzies līdzīgi, kā forumi ja neskaita reddit.com. Ja ir vēlme buplicēties visai ticami būtu jēdzīgi atrast vietu ikmēneša rakstam kādā no eksistējošiem žurnāliem "Dari pats" vai kaut kas tamlīdzīgs. Vēl protams ir Kupla kur var ik mēnesi likt postus un ja tie būs labi iespējams kāds no kuplas vadības pārpoustos viņus kuplas facebook profilā.
Alkohola reklāma pēc būtības ir aizliegta, līdz ar to tieša un mērķtiecīga alkohola ražošanas popularizēšana arī varētu būt savā veidā ierobežota. No otras puses Latvijā alus ražošana ir tradicionālā Latviešu māksla kuras popularizēšana varētu būt arī atbalstāma un ļoti iespējams pat jēdzīgi finansējama no ES vai Latvijas kultūras fondiem kā māksla.
Vai popularizēt alus ražošanau ir ētiski ir ļoti diskutabls jautājums. No mana skatu bunkta alkohola ražošanas popularizēšana nav ētiska, bet alus brūvēšanas mākslas popularizēšana varētu būt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ar nepieciešamību to popularizēt.