Dzerot BA Lager, kas radīja patīkamas garšas sajūtu izmaiņas ipu laikmetā, nodomāju - kur varētu dabūt b/u sarkanvīna ozolkoka mucas?! ir kādām idejas?
jautājumi un atbildes
6 months later
Veicu ūdens analīzes ūdenim, ko izmantoju brūvēšanā. Kāds varbūt var komentēt?
No manām nelielajām zināšanām redzu, ka hlorīdu un sulfātu attiecība vairāk līdzinās IPA ūdens profilam
JekabsG var veidot savu ūdens profilu brewfather.app un tad pielāgot katram alus stilam atsevišķi, programma tev sarēķinās cik vajag sālīt udeni un ar ko
6 days later
a month later
Jautājums vai šīs ūdens analīzes var salikt Brefather vai arī jāsūta citas analīzes ? 
22 days later
- Edited
Kāds var man palīdzēt ar specifisku lietu iegādi? Es domāju no brouwland pasūtīt Brewzilla 55l fermenterus. Ar viņiem var raudzēt zem spiediena, pēc tam arī ar pludiņu saliet pa pudelēm. Es nekad neesmu ņēmies ar gāzi. Parasti pudeles pildīju ar gravitāti un parasto pudeļu pildītāju, kas strādā uz atsperi. Procesu aptuveni saprotu, taču gribētos saprast kādus tieši palīgrīkus jāpiepērk, kur labāk gāzi pirkt, kā visu saslēgt.. Gribu vārīt double batchus ar grainfatheri un mazliet pacelt kvalitāti. Šķiet labs ķēriens tie Fermzillas.
Šeit ir pats fermenteris.
https://brouwland.com/en/fermentation-vessels/10572-fermzilla-starter-kit-55-litre.html
Te ir viens džeks, kas tieši to pašu dara:
https://youtu.be/wis_778lwgw?t=1389
edit: labi, nevermind. Man nav iespējas tik lielas tvertnes atdzesēt atsevišķi un istabas temperatūras alu ar gāzi laikam baigi nesanāks sapildīt pudelēs.
Laukos fermentēju istabas temperatūrā un pēc fermentācijas pildu kegos. Iepildu gāzi atbilstoši un nesu uz pagrabu kur divas nedēļas sagāzējas ( ik pa laikam piepildu vēl gāzi). Pudeļošanas dienā metu kegus saldētavā lai pudeļojot neputo un ir ok. Pudeļošanai gan izmantoju Boel itap.
https://brouwland.com/en/professional-fillers/20033-itap-x-for-crown-cap-bottles.html
DavisLapa
Iesaku Fermzilla All rounder. Aizņem mazāk vietas un nav lielas vajadzības priekš tā apakšējā vārsta. Bieži tikai rodas problēmas ar to.
Es parasti fermentēju zem spiediena ar spunding valve 15-20psi istabas temperatūrā un pēc tam leju kegos. Var liet no Fermzillas kegā bez atdzesēšanas. Būs mazliet vairāk nosēdumu, bet ir okei. Iesaku liet ar 'closed transfer'. Alus līnija savienota ar alus līniju un CO2 līnija ar CO2. Pēc tam var liet pudelēs, bet es parasti atstāju kegos.
Manuprāt, ja gribi tiešām pacelt brūvēšanu uz nākamo līmeni, apsver lietota leduskapja iegādi, lai var viegli darboties ar kegiem.
Gāzi var dabūt Elme Messer. Jāuztaisa līgums, samaksā drošības naudu par balonu un maksā par gāzi.
2 years later
Kādā stāvoklī, jūsuprāt, ir mājbrūvēšana Latvijā? Vai jūs uz to skatāties optimistiski / pesimistiski? Kāda tai ir nākotne?
Kādu laiku atpakaļ aizdomājos par to - kāpēc citās valstīs tā šķietami ir aktuālāka, neņemot vērā iedzīvotāju daudzumu? Vai tas bija kāds globāls trends, kas pamazām izdziest (par ko pašam negribētos ticēt, zinot senās latviešu alus darīšanas tradīcijas)? Vai visi labākie mājbrūvētāji ir atvēruši savus brūžus un pārējiem izveidojuši pietiekami lielu alus piedāvājumu?
Tas, par ko aizdomājos - kā (un vai vispār tas ir ētiski un vajadzīgi) varētu popularizēt šo šķietami izgaistošo hobiju. Mana prizma ir diezgan šaura un vērsta vizuālā uztverē, tāpēc aizdomājos par mājbrūvētāju žurnālu / izdevumu, kas varētu sevī iekļaut industrijas veiksmes stāstus, receptes, vēsturi, nostāstus. Bet vai tas vispār nepieciešams? Varbūt vienkārši jāpaliek savā virtuvē un jāvāra alus balstoties uz ārzemju forumos atrastām receptēm.
Tās pārdomas arī pastiprina fakts, ka forumā tagad cilvēki, labi, ja reizi mēnesī, kaut ko ieposto. Bet es nezinu kas notiek ārpus tā 
esmu vienīgais savā draugu un paziņu lokā, kas mājās kaut ko vāra, un tāpēc grūti spriest par apkārt notiekošo.
DavisLapa
Dažus gadus darbojoties ar mājbrūvētājiem ir bijusi iespēja veikt novērojumus, kas iespējams Tev ļaus vairāk izprast šī hobija krītošo popularitāti.
*10-15 gadus atpakaļ Latvijas alus tirgū bija faktiski neiespējami nopirkt Latvijai neraksturīgos alus (APA, IPA, Stauts utml.) Faktiski vienīgais risinājums bija atvest no ceļojumiem vai uzbrūvēt pašam. Šī problēma vairs nav.
*Vidējais mājbrūvētājs ir Vīrietis 40+. Ģimenēs ienāk bērni, parādās citi hobiji, atsakās no alus brūvēšanas, jo savādāk nodzerās, izveido savas alus darītavas un vēl kaudze dažādu iemeslu.
*Jaunieši 18-25 šim hobijam katru gadu nāk klāt tikai daži. Daļa jaunās paaudzes alkoholu nelieto, liela daļa dzīvo pie vecākiem un nav vietas kur brūvēt. Lētāk alu ir nopirkt veikalā nekā brūvēt. Brūvēšana ir laikietilpīgs, salīdzinoši ķēpīgs proces kurš atgrūž jauniešus.
*Pēc maniem aprēķiniem Latvijā ir ap 500 mājbrūvētājiem kuri gadā uzbrūvē vairāk par diviem brūvējumiem alu, jeb 0.03% no populācījas. Kritērījs vairāk par diviem ir tapēc, ka Latvijā uz Jāņiem uzbrūvē alu vismaz vēl 500-1000 cilvēku. Ar šādu cilvēku daudzumu ir ļoti grūti izveidot jēdzīgu kopienu, kuru būtu iespējams pamanīt no malas un popularizēt šo hobiju.
*Cilvēki visu laiku saka, ka nav laika aiziet uz sporta zāli, kapiem, vecāku sapulcēm, gatavot mājās utml. Tas varētu nozīmēt, ka nav laika arī 6-8h reizi mēnesī uzbrūvēt alu.
Žurnāla formāts manuprāt vispār ir beidzies līdzīgi, kā forumi ja neskaita reddit.com. Ja ir vēlme buplicēties visai ticami būtu jēdzīgi atrast vietu ikmēneša rakstam kādā no eksistējošiem žurnāliem "Dari pats" vai kaut kas tamlīdzīgs. Vēl protams ir Kupla kur var ik mēnesi likt postus un ja tie būs labi iespējams kāds no kuplas vadības pārpoustos viņus kuplas facebook profilā.
Alkohola reklāma pēc būtības ir aizliegta, līdz ar to tieša un mērķtiecīga alkohola ražošanas popularizēšana arī varētu būt savā veidā ierobežota. No otras puses Latvijā alus ražošana ir tradicionālā Latviešu māksla kuras popularizēšana varētu būt arī atbalstāma un ļoti iespējams pat jēdzīgi finansējama no ES vai Latvijas kultūras fondiem kā māksla.
Vai popularizēt alus ražošanau ir ētiski ir ļoti diskutabls jautājums. No mana skatu bunkta alkohola ražošanas popularizēšana nav ētiska, bet alus brūvēšanas mākslas popularizēšana varētu būt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ar nepieciešamību to popularizēt.
Skumīgi, bet nu tāds tas cikls laikam ir. Par to žurnālu vai cita veida "popularizēšanas" kampaņu (dokumentālais seriāls vai kas tāds) nedomāju savtīgos nolūkos - nav svarīgi tapt publicētam vai reklamēt savu seju, vairāk jau rūp šī amata saglabāšana.
Ar dažāda veida raudzēšanu tiku iepazīstināts, kad vēl negāju skolā. Laukos lasījām ogas, lai pēc tam tās pārtaptu vīnā. Vectēvs savukārt kopā ar kaimiņiem paši kaltēja iesalu pirts augšā un vārīja alu priekš pasākumiem. Pirmo reizi gribēju uzvārīt alu, kad vēl to legāli nevarēju nopirkt (kas arī bija viens no motivātoriem 
), nu un arī fakts, ka pats vari kaut ko no nulles uztaisīt. Tas radošums vienmēr ir aizrāvis. Loģiski, ka kādreiz nebija tik daudz iespējas nopirkt ne alu, ne vīnu, tāpēc cilvēki pārstrādāja savas izejvielas dzērienos. Mūsdienu motivāciju nevar salīdzināt ar tā laika.
Man ļoti patīk tā sajūta, kad vāru alu. Līdzīgi kā cepot maizi - tāda pirmatnējo senču sajūta, kad saproti kā produkts ir radies, bet nu, es to baigi romantizēju un idealizēju. Pašam lielākais atgrūdiens laikam ir no tā, ka īsti daudz nedzeru. Vārot 20l, sanāk ap 40 pudelēm alus. Vārot mazāk, tā pat tiek ielikts tik pat liels laiks. Draugiem arī nav vērts daudz dot - atbildes ir līdzīgas kā tad, kad kāds radinieks ir pagatavojis jancīgu ēdienu "mm, interesanti". Dīvainie ali ir sabrūvēti un tad saproti, ka vidusmēra cilvēks tā pat labprātāk ikdienā dzer dzidrus lāgerus.
9 days later
Sveiciens!
Mājbrūvēšana ir hobijs un nekas vairāk. Izveidot no šī hobija veiksmīgu un dzīvotspējīgu biznesu izdodas tikai retajam un tad lai iznāktu jāliek kopā ar savu krogu, tikai brūvēt un pārdot ir ļoti grūti. Par šo tēmu es pgājušajā gadā sociālantropoloģijā aizstāvēju maģistra darbu. Daudz interesantu atklāsmju par brūveru motivāciju ar šo nodarboties. Tomēr situācija ir tāda, ka mājbrūvētāju skaits iet mazumā un tam ir pamatojumi.
6 days later
DavisLapa
Par sajūtām pilnīgi tas pats
Par atgrūdienu- žēl ka veselība neļauj dzert tik, cik gribu uzvārīt
Arī baigi aizrauj arpīkojuma pirkšana un pilnveidošana, šobrīd mans setup:
6 months later
Sveiki! Kāds un kur šobrīd labākais variants nelielam CO2 balonam, uzpildāmam? Kegot vēl neesmu gatavs, bet varētu izpūst pudeles pirms pildīšanas.
- Edited
dzirnavnieks nav jēga pūst ar co2 ja nepildi jau sagāzēto alu pudelē, piemērām ar iTap. Ja pievieno cukuru, lai alus dabīgi uzgāzējas, pildi pudeli ar šļauku, lai alus vienmērīgi iepildās no pudeles apakšas uz augšu un tādā veidā izstumj lieko gaisu. Tas gaiss kas paliek kakliņā- to pārstrādās raugi kopā ar pievienoto cukuru- win win situācija.
Co2 balons - 2kg , reduktors, 1x 19l kegs no brūvē.lv izmaksās ap 300€
antimaniak tā jau daru, bet šķiet, ka varētu būt labāk. Šobrīd nav plānā kegot. Tādēļ arī jautājums - kur un par cik dod balonus, lai var noprovēt vai ir jēga no izpūšanas
dzirnavnieks lētākais tā būtu soda stream balons(pie mums ir) + viņam reduktors no AliExpress, bet tad atkal, tos balonus uzpildīt maksas ap 15-17€, bet tur tikai 400g co2
dzirnavnieks
mūsu pieredze. Pūtām ar co2, pildam un gāzējam ar cukuru. Oksidējas ipas, apas. Ne visas, atkarīgs no hvz kā.
Atrisinājām sekojoši. Noraudzējam. Pēc sausās apiņošanas, iepūšam co2. Mums var uzturēt mazu spiedienu. Sapildam tīrā kegā kas izpūsts ar co2. Skalinot zem co2 spiediena uzgāzējam. Pildam pudelēs ar rokas pretspiediena pildītāju. Ideāli, pusgads un nav oksidācijas.