Kādā stāvoklī, jūsuprāt, ir mājbrūvēšana Latvijā? Vai jūs uz to skatāties optimistiski / pesimistiski? Kāda tai ir nākotne?
Kādu laiku atpakaļ aizdomājos par to - kāpēc citās valstīs tā šķietami ir aktuālāka, neņemot vērā iedzīvotāju daudzumu? Vai tas bija kāds globāls trends, kas pamazām izdziest (par ko pašam negribētos ticēt, zinot senās latviešu alus darīšanas tradīcijas)? Vai visi labākie mājbrūvētāji ir atvēruši savus brūžus un pārējiem izveidojuši pietiekami lielu alus piedāvājumu?
Tas, par ko aizdomājos - kā (un vai vispār tas ir ētiski un vajadzīgi) varētu popularizēt šo šķietami izgaistošo hobiju. Mana prizma ir diezgan šaura un vērsta vizuālā uztverē, tāpēc aizdomājos par mājbrūvētāju žurnālu / izdevumu, kas varētu sevī iekļaut industrijas veiksmes stāstus, receptes, vēsturi, nostāstus. Bet vai tas vispār nepieciešams? Varbūt vienkārši jāpaliek savā virtuvē un jāvāra alus balstoties uz ārzemju forumos atrastām receptēm.
Tās pārdomas arī pastiprina fakts, ka forumā tagad cilvēki, labi, ja reizi mēnesī, kaut ko ieposto. Bet es nezinu kas notiek ārpus tā 
esmu vienīgais savā draugu un paziņu lokā, kas mājās kaut ko vāra, un tāpēc grūti spriest par apkārt notiekošo.
), nu un arī fakts, ka pats vari kaut ko no nulles uztaisīt. Tas radošums vienmēr ir aizrāvis. Loģiski, ka kādreiz nebija tik daudz iespējas nopirkt ne alu, ne vīnu, tāpēc cilvēki pārstrādāja savas izejvielas dzērienos. Mūsdienu motivāciju nevar salīdzināt ar tā laika.
