manam ''apiņainajam'' ir 13 IBU un ne grama apiņu nav likti pie vārīšanas

Linards Ir jau iespēja, ka šajā konkursā piedalījās arī mājbrūvētāji, kas nemaz nenāk uz KUPLAs pasākumiem un kuri par saviem aliem nav dabūjuši pieredzējušāku, lietpratīgāku brūvētāju vērtējumu. Varbūt viņi tikai dzirdējuši draugu atsauksmes, ka alus baigi labs utt. Nav jau tā apzināta ļaunprātība, kas vērsta pret žūriju

Ļoti labi, ka Linards uzraksta kā ir. Daudz slikto rezultātu ir tapēc, ka viss ir anonīmi. Ja dalībniekam būtu jāstāv kā skolā pie tāfeles, alu būtu mazāk, bet tikai jēdzīgākie.

remerts2 Jā, šo aspektu es netiku ņēmis vērā.
Lai gan zinu, ka manis augstāk pieminētā neatbilstība - Sour beer , ir nācis no pieredzējuša forums.kupla.lv lietotāja.

Manuprāt, diezgan likumsakarīgi rezultāti. Nav jau viegli mājas apstākļos nodrošināt pareizu fermentāciju, kas hefeweizen aliem ir pašā pamatā. Tāpat arī ar krietnu sauju tumšo iesalu un/vai niknu kaķi defektus nenoslēpsi.

Linards
Nu jā, šim piekrist grūti. Ja man jāsniedz alus, kurš man tiešām šķiet, ka uzvarēs, nu, es konkursos tad ticamāk piedalītos gauži reti. Labi, pagājšgad provei tā arī neko neiesniedzu, jo vienīgā DIPA, ko taisīju, sanāca reāli briesmīga.

Īstenībā biš žēl, man kaut kā līdz šim šķita, ka tiek atbalstīti visi, kas grib piedalīties, gan uz ikmēneša semināriem, gan konkursos un piedalīties ir forši, ja ir vēlme. Pat, ja nesanāk tik labi, kā gribētos. Tāda "izvērtē savu veikumu" pirms nes alu uz semināriem/konkursiem attieksme šķiet baigi demotivējoša un rada kaut kādas liekas problēmas, ja vienīgais mīnuss tam ir tas, ka kādam jāpagaršo nedaudz ne tik izdevies alus. Mājražotājiem ne vienmēr ir izdevies alus, kuru tad mēs te gribam mānīt?

Pareizi, pareizi - kas tad tagad tāds būs, ja konkursā alus iesniegs mājbrūvētāji bez pieredzes (ja nav 100 vārījumu, nemaz nenāc), mājbrūvētāji-avangardisti (ja nav klasisks Hefe pēc visiem Bavārijas likumiem - nemaz nemēģini) vai neregulārie mājbrūvētāji (ja Tev nav bijuši 5 izmēģinājuma vārījumi - neapgrūtini žūriju). Tad būs tikai daži iesniegtie paraugi, žūrija varēs veltīt 30min katra parauga detalizētai analīzei un KUPLA tiks uzskatīta par mazskaitlīgu, snobisku, bet profesionālu domubiedru grupu.
Ir pareizi un noderīgi norādīt uz to, ka iesniegtie ali ir bijuši vāji un defektīvi. Bet nevajadzētu iesniedzējus kaunināt par lēmumu piedalīties konkursā.

Var piekrist daļēji gan Linardam, gan pretējam viedoklim, taisnība ir visiem...
Kas būtu ļooooti vērtīgi- saņemt atpakaļsaikni par žūrijas vērtējumu. Tas noteikti palīdzētu brūvētājiem pacelt kvalitāti. Dažiem noņemtu rozā brilles

Linards Linard, paldies par ieteikumu, es zinu kas ir Hefeweizen:-) Pārlasi kārtīgi, ko rakstīju iepriekš.
Un vispār tev bija jāvērtē pēc skalas 1-9 :-), kas nozīmē, ka tavas nulles īsti nav adekvātas. Turklāt tavas anketas nav saprotamas, jo vērtējumā nav minētas balles, bet apraksti/frāzes, nesaprotu kā savilkāt galus, ja šādi aizpildījāt anketas.
Ja tavs deguns nenostrādāja uz aromātu un garša nebija laba, tad par krāsu to toč nevari piečakarēties, jo tā ir izmērama.
Tā kā kungi - ne tikai konkursantiem bet arī vērtējumiem ir jābūt adekvātiem :-)

paškritika ir laba lieta, bet nevajag pārspīlēt.
es iepriekšējās reizes neiesniedzu tapēc ka neizgāja paškontroli. šoreiz arī nekas dižs nesanāca, bet iesniedzu lai redzētu cik tālu no beigām būšu. nekāda bēda visdrīzāk neizcēlās.

Agnis uzdevums bija izvirzīt finālam no viena galda 3 eksemplārus. Drīkstēja izvirzīt arī 4, ja žūrija nespēj vienoties. Tā arī bija . No mūsu galda viennozīmīgi uz finālu gāja 17. un 3., bet starp 5. un 9. numuru balsis sadalījās. Balles domātas lai žūrijas locekļi fiksējot tās, paši neapjuktu laikā no 1. līdz 17. paraugam un pie gala lēmuma. Tas pats arī otram galdam un eksemplāriem 18. - 35.
Pagājušajā gadā tas ļoti palīdzēja, bet šogad kā jau izteicos tas nebija nepieciešams. Kas attiecas uz krāsu, tad es šo lielumu nevērtēju vispār, jo neuzskatu par garšu veidojošu komponenti, kas manā gadījumā bija noteicoša. Balles liku tikai tiem aliem, kuri manuprāt varētu kvalificēties finālam. Analoģisks princips tiek piekopts arī KUPLA pasākumos, bet jā, Tu jau to nevari zināt!
Es uzskatu, un pēc tā arī vados, ka piezīme ar kaut vai vienu vārdu, ir daiļrunīgāka un vairāk izsakoša kā cipari no 1-9

Paldies konkursa dalībniekiem, kuri atrada iespēju piedalīties!
Skats no malas!
Pēc katra konkursa viena un tā pati tēma. Defektaini, slikti ali, bet veikala plauktā nonāk tīri labs produkts. Tātad viss ir pareizi?! Ja vajadzētu pie iesniegšanas par katru paraugu samaksāt 10-20 naudiņas, slikto alu problēma atrisinātos par 99%.
Es vairs nepiedalos konkursos, jo man laiks kurš tiek atvēlēts alus darīšanai ir par maz, lai kaut ko cienīgu paveiktu. Tas gan šeit, gan mūsu pasākumiem. Domāju, ja nākošā konkursa vismaz vīziju paziņotu tad kad noslēdzās tekošais konkurss, iegūtu visi. Nesaprotu kur iemesls lai tā nedarītu? Par cik raudzēšanai neizmantoju ledusskapjus vai siltumkastes, katrā gadalaikā daru alu, kuram varu nodrošināt piemērotus fermentācijas apstākļus. Tāpēc nepieciešams krietni ilgāks laiks.
Bet atgriežoties pie mūsu varēšanas, uzskatu, ka viss ir ļoti cienījamā līmenī! Pats gan tagad gatavoju vienkāršus un finansiālā ziņā salīdzinoši zemu izmaksu alu. Un vēl, ja kādam ir kāds paraugs par kuru ir šaubas, droši vediet uz Jelgavu. Neviens nekad par jūsu veikumu nesmīkņās, bet mēģinās palīdzēt. Mums gan salīdzinoši reti tie semināri.

Es arī biju uzaicināts žūrijā, tāpēc redzot samērā aso diskusiju, pielikšu klāt savas 5 garas kapeikas.

Sākumā par ideju kā tādu.
1. Konkursa mērķis ir popularizēt mājbrūvēšanu. 2. Konkursā var iesniegt jebkādu alu, kas atbilst konkursa noteikumiem. Tāpēc pilnīgi nepiekrītu Linarda uzskatiem par to, ka var un vajag iesniegt tikai to, kas pretendētu uz tautas masu pieprasītu produkciju veikalā vai kas atbilstu nezināma žūriijas locekļa gaumei, ieejot veikalā un izvēloties nopirkt. Tieši otrādi, pēc daudzu mājbrūvētāju "komercializēšanās", vismaz no Kuplas ziemas pasākumu viedokļa, viss skaita ziņā ir gājis mazumā, jo aizstājēju aizgājējiem ir parādījies maz. Tiesa, mans viedoklis varbūt nav objektīvs, jo redzu tikai to, kas notiek ziemas pasākumos, droši vien Raivo jūt patiesāko ainu, vai mājbrūvētāju kļūst vairāk vai mazāk. Tāoēc uzskatu, ka konkursam mājbrūvētājs var iesniegt jebko, kas iziet viņa persnīgo testu, ka alus iznācis labs un derīgs iesniegt sacensībai ar citiem majbrūvētāju sniegumiem. Salīdzinot mūsu ar Linardu pieejas, tad es esmu kaut kur par Olimpisko spēļu principu, kur svarīgākais ie piedalīties, Linards atbalsta Pasaules čempionātu pieeju, ka jāpiedalās tikai labākajiem. Sportā eksistē abi, šeit arī var pastāvēt abi, jautājums, kāds ir konkursa nolikums - Pasaules Čempionāta vai Olimpisko spēļu.

Par šīgada konkursu un pieeju vērtēšanā.
Kad jau pirms konkursa izsludināšanas dzirdēju tēmu,biju skeptisks. Kad izsludināja konkursu un bija pieejams nolikums, paliku tikpat skeptisks. Tieši par to, kas tiks iesniegts un kā to visu vērtēs. Tiesa, es sagaidīju kaudzi Fransiskaneru, kur žurijai būs jāķer milimetru nianses pie tam subjektīvā līmenī, kurš ir labāks šajos milimetros. Es kļūdījos, jo tradicionālo Hefe nebija daudz, lai neteiktu vairāk, ka tikai daži. Kad pēc konkursa nolikuma izsludināšanas izvērtās diskusija FB par konkursu, un arī izteicu skepsi par dažādo raugu pieejamības iespējām Latvijā, lai konkuursanti censtos tomēr parādīt savu orģinālitāti. Protams, saprotu, temperatūras, graudu bāze, apiņu neaizliegšana (tikai IBU), ... Tomēr šeit jau parādās arī tā atšķirība pieejā kā vērtēju es, bet, iespējams, nevērtēja citi žūrijas locekļi (tiesa, galaiznākumā šoreiz bija tā, ka uzskati par sākuma degustācijas uzvarētājiem un finālistiem nemaz tik daudz neatšķīrās). Ņemot vērā, ka tas ir kviešu alu konkurss, kur nevarēja izmantot garšvielas tad mana pieeja bija vienkārša: garšā jādominē rauga darbiņa produktiem + alum jābūt garšīgam kopumā. Tāpēc dēļ konkursa nolikuma prasībām redzēju

Par iesniegtajiem paraugiem.
Kā jau teicu, mana pieeja ir tāda, ka katrs varēja iesniegt to, ko uzskata par jau labu esam, lai dotu uz vērtēšanu. Esot konkursa žūrijā jau laikam 3.gadu, tad neizpratne rodas tikai tad, kad paraugs ir defektīvs (runa nav par kaut kādiem niansētiem defektiem, bet rupju saskābšanu (šoreiz gan nebija) vai "medicīnu" ļoti augstā līmenī). Visam pārējam būtu jābūt ok, cilvēkam garšo - cilvēks grib sacensties ar citiem. Jau lasot Daiņa komentārus par uzvarētāju aliem un to, ko kādu vietu viņš sagaidīja, kad izdevās uzvarēt, tad skaidrs, ka pat labākie nejūtās droši un pat iesniedzot paraugus neredz tālumā tos 1000 eiro Izteiktas medicīnas gadijumos, vienmēr prasījām atvērt otro paraugu, lai nebūtu gadījums, ka defekts ir ne alus defekts, bet pildīšanas defekts, kas kādreiz gadās pat mazajiem brūžiem, kur nu vēl mājbrūvētājiem. Kā jau teicu, tad manu vēlmi pieejā vērtēšanai, ka vēlējos sajust rauga darba rezutātu, apmierināja nedaudzi ali. Apmēram tikpat bija diezgan defektīvu alu (pa vidu vienu par žūrijas kolēģe Dace no Aldara ātri nosūtīja uz laboratoriju, tad tur mikroskopā bija vērojams diezgan plašs sketrs ar baktērijām, kam alu nevajadzētu būt, bet kas skaidri parādīja, kāpēc garša ir tāda). Tad bija ali, kas bija interesanti garšā, WIPAs, skābo mēģinājumi, bet vismaz manam vērtējumam tie negāja cauri šī konkursa kontekstā, jo rauga produktus nenoķēru (tiesa, daži paraugi bija diezgan raugaini (ar daudz rauga), kas mājbrūvēšanā gan ir normāli.

Par vērtējuma tabulām.
Par vērtēšanas tabulām jau sākumā bija pateikts, ka tās ir tikai iekšējām piezīmem. Tāpēc tās 0 nevajag ņemt nopietni. Uz finālu izvirzāmajiem aliem žūrijai vajadzēja nonākt pie kopsaucēja vienojoties par saviem favorītiem. Fināla kārtai gan jau tika likti vērtējumi un tur sanāca tāds mazs superfināls labākajiem 4, tad tur skaitīja kopā žurījas locekļu dotās vietas un izvilka vidējo. Jāpiekrīt šeit izteiktajam (laikam Agnim bija tā doma), ka tabulu piezīmes interesētu dalībniekus, lai objektīvāk spriestu par savu alu. Tā būtu laba "balva" katram dalībniekam, bet vienlaikus jāsaka, ka par dažiem aliem neko diži tēlainu es pateikt nevarētu, negaršoja un viss, pie tam neatbilda tai garšai, ko sagaidīju atbilstoši konkursa uzstādījumam par stiliem. Pie tam, lai varētu un gribētu izteikt savu vērtējumu jau kā komentārus brūvētājam, gribētu tad redzēt arī recepti. Tikai tāpēc, lai nebūtu pēc tam komentāru, ka redz viņš nesagaršoja manu īpatnējo apini un nosauca to par kādu tur defektu. Iespējams, ka apinis vairs nespēja paslēpt defektu, bet, iespējams, ka es to nespēju sagaršot. Neesmu ne profesionāls aldaris, ne profesionāls alus degustētājs, ne arī visu apiņu pārzinātājs. Šoreiz, kad bija ierobežojums uz garšvielām, vēl tik traki nebūtu, bet, ja būtu vēl garšvielas, tad bez iespējas redzēt recepti (sastāvu) es nemaz neņemtos būt žūrijā, lai kaut kādus tamlīdzīgus secinājumus izdarītu.

P.S. Rimi pārstāvji, ko Linards nosauca par pārstāvjiem no tautas, kopumā iespējams arī varēja pārstāvēt tautu, bet viens no viņiem ir pats brūvējis alu un, cik varēja saprast, arī pašlaik ir saglabājis interesi par to. Vēl viena pārstāve ir kādreiz biju saistīta ar rūpniecisku alus brūvēšanu. Tāpēc varbūt mēs kāds cits bijām vēl vairāk no tautas kā viņi

P.P.S. Un vēl čujs, ka nezinu kā uzvārīs uzvarētāju alu (tā pati problēma būtu ar jebkuru citu, kurš uzvarēja), jo nez vai cilvēks varēs pateikt, cik viņam grādos alus rūga, bet Aldarī viņiem vajadzēs uzlikt dzesēšanai konkrētu ciparu, jo temperatūras opcijas "tik cik dzīvoklī", viņiem nav

AndisL Ja vajadzētu pie iesniegšanas par katru paraugu samaksāt 10-20 naudiņas, slikto alu problēma atrisinātos par 99%.

a šitā doma iespējams nav zemē metama.
ja par brīvu, tad nesīšu visu kas ir un moš paveiksies. ja kaut kas jāpiemaksā, tad ieslēgsies paškritika.
ja par katra parauga iesniegšanu jāmaksā 10 eur, tad par 35 paraugiem jau balvu fonds ir nodrošināts.

biš vairāk darba grāmatvedībā, bet iespējams tas atmaksātos paraugu gvalitātē.

Mājbrūvēšanas popularizēšanas pasākumiem nevajadzētu būt saistītiem ar naudu. Šos konkursus, kur par vērtēšanu jāmaksā nauda, jau taisa daži, tāpēc tur varbūt jārunā ar Andreju, lai ievieš mājbrūvētāju zaru. Beigās būs medaļas, tādas pašas kā Lielvārdes upeņu stautam
Ja nopietni, tas tikai visu sabojās. Nemaz tik noguris no degustācijas nebiju, ka man kaut kādi sūdi jādzer Tik traki nebija, pie tam forša atmosfēra, pat profesionālas diskusijas par iespējamajiem defektiem vai garšas niansēm, tas bija tas nemateriālais ieguvums ko guvu piedaloties žūrijā.