GirtsE

Paskaties tepat kādus ierakstus iepriekš - te Dainis (17.oktobrī) bija ielicis paskaidrojumu par ūdens sastāvu. Man pašam liekas, ka tajās Kandavas avotu analīzēs slikti ir tas, ka nav norādīts kalcijs un magnijs atsevišķi, bet ir tikai summārais - taču, pēc tā cipara spriežot, ūdens nav pārāk ciets. Slikti ir tas, ka hidrogēnkarbonāti vispār nav norādīti - tas jau ir diezgan svarīgs rādītājs, ja grib brūvēt alu. Tad vēl man liekas, ka nitrāti ir par daudz tomēr - tas, šķiet, norāda uz (lauksaimniecības radītu?) piesārņojumu - ideāli ir, ja brūvēšanas ūdenī nitrāti ir 0.

    11 days later

    Kaut kad puspālī esam par to runājuši, bet kā Jums šķiet vai Rīgas ūdens karstais un aukstais ir vienādas kvalitātes?
    Man kaut kā šķiet ka karstais ir sūdīgāks jo vismaz vēlajos padomju laikos to nedrīkstēja dzeršanai lietot!
    Automatiš, jautājums, vai Jūs tējkannā tējai no krāna lejat aukstu vai karstu ūdeni (pilsētas apgādes)?

      Vobla Tās ir pilsētas leģendas un tik pat liela patiesība, ka dzīvais alus saskābst pēc 3 dienām.
      Patiesībā ir tāda, ka RU mājai piegādā dzeramā ūdens kvalitātes auksto ūdeni. Tālāk karsto ūdeni sagatavo jau pašā mājā (siltummainis vai boilers). Līdz ar ko ūdens kvalitāte UN minerālu sastāvs būs atkarīgs no karstā ūdens stāvvadu un guļvadu teh. stāvokļa.

        KalvisK Bet tu pats, kad vāri, uzkarsē auksto ūdeni vai karsto lai mazāk jākarsē?

          Vobla Es ņemu karsto ūdeni, lai būtu mazāks kopējais laiks. Arī uz analīzēm nesu karsto ūdeni (protams atdzesētu)

            Vobla Boileros un cauruļvados pa kurieni karstais ūdens staigā ir labvēlīga vide daudzām baktērijām. Tāpēc to arī nav ieteicams lietot dzeršanai.

              KalvisK

              Agnis
              Lūk Jums konfrontācija!!! A kur taisnība? Man jau liekas ka loģika vairāk Agņa pusē! Tāpēc jau prasu ka gribētu darīt kā citi bet tomēr raustos!

                Vobla Neesmu biologs lai argumentētu 🙂 Šeit noteikti Gints no Snaptest var nokomentēt, taču cik man zināms, tad vienīgās cilvēkam bīstamās baktērijas šajā vidē ir leģionella, kura dzīvo un vairojas pie +20 - +50 grādiem. Agņa komentārs ir tikai apgalvojums bez argumentiem. Paturpinot šo apgalvojumu sanāk, ka mazgāties arī nevar, jo tas ūdens ir pilns ar bīstamām baktērijām un nedod dievs to ūdeni netīšām norīt- beigts uz vietas

                  Līdz brīdim kad iemontēju katlā tenu, un pārstāju vārīšanai lietot virtuves plītsvirsmu, es laika ekonomijas nolūkos iejavošanai un pārskalošanai ūdeni ņēmu no siltā krāna! Kalvis ar Voblu tad vēl gan vēl nebrūvēja, bet Agnim un citiem foruma vecbiedriem vispārinot augstāk minēto teoriju tad vajadzētu būt uzņēmušiem visas baktērijas kas savairojušās siltummainī un siltā ūdens caurulēs. Lai jūs zinātu, ko esat uzņēmuši, pielikumā pievienoju ūdens analīzi!
                  Bet ja mēģinu būt mazliet nopietns, tad šajā un citos līdzīgos gadījumos iesaku pielietot Šikora kunga daudzkārt piesaukto sensoro metodi, kad produktu novērtē pēc tā garšas un smaržas īpatnībām. Ja "tu" vari un esi gatavs silto ūdeni (atdzesētu, protams) lietot uzturā, kāpēc gan no viņu (neatdzesētu, protams) nevarētu izmantot alum!?
                  image jaunmarupes-h2o.jpeg

                    Te nu dzimst patiesība, paldies, turpmāk taupīšu laiku un lietošu karsto ūdeni.

                      Man liekas, ka legionella kuņģī nav diez ko bīstama/nekaitīga, bet ir bīstama ieelpojot ūdens pilienu veidā.

                        Mans novērojums ir tāds ka pēc pagājušā gada legionellas gadījumiem karstais ūdens ir vismaz par 10-20 grādiem karstāks nekā iepriekš, t.i. temperatūra tiek nodrošināta pietiekoši augsta lai tā tur neveidotos.

                          Vobla
                          Labietis brūvēšanā izmanto tikai karsto 🙂

                          a month later

                          Vobla esmu dzīvojis padomijā, tad nevienā daudzdzīvokļu mājā siltummaiņa nebija. karstais ūdens nāca no katlu mājas pa atsevišķu cauruli un pa taisno pie guļvada. dzirdēts ka tika pievienota kautkāda ķīmija. varbūt lai nekaļķojas, varbūt pret baciļiem...

                          9 months later

                          Kāds no šejienes brūveriem izmanto reversās osmozes ūdeni? Pats šobrīd brūvēju ar Āgenskalna waterworks, ir jēga apdomāt šādas sistēmas iegādi? Varbūt kādam ir pieredze ar kādām konkrētām iekārtām? Varbūt kāds analizējis savu ūdeni pirms / pēc osmozes? Patīk doma ka katru reizi varētu sākt no tīras lapas un piedzīt ūdeni attiecīgajam alus stilam.

                            Es dažkārt izmantoju. Es nopirku eBay RO sistēmu (2 filtri + RO membrāna). Tolaik maksāja ap 60eur ar visu piegādi no Lielbritānijas. Sākumā vārīju visus alus ar RO, bet tad apnika. Tagad RO ūdeni ņemu vien "maigajiem" alus stiliem - mēreni apiņotajiem lāgeriem u.c. Bet porteriem, apiņotajiem, skābuļiem un citiem izmantoju krāna ūdeni (tam veiktas analīzes un zināms minerālu sastāvs), kuram pievienoju nepieciešamo daudzumu CaCL2, ģipša un fosforskābes.

                              Man ir DEPO pirkta Geizer iekārta paredzēta mājsaimniecībām. Baigi lēna un neekonomiska. Mazs uztvērējtrauks. Pamatā operēju ar tiem stiliem kuriem atbilst ūdensvada ūdens. Bet kad ienāk prātā brūvēšanas "izvirtības" , tad ievācu RO ūdeni.

                                a year later

                                Cīnamies ar nepārāk garšīgu alu. APA/IPA ar sausu, tanīnainu sūri rūgtu pēcgaršu... Pirms gada identiskai receptei viss bija garšīgi!
                                Versijas dažādas....
                                -ūdens pamainījies
                                -negaršīgums sakrīt ar laiku kad pārgājām no Bestmaltz un Simsonu
                                -skalošana ar pārāk siltu ūdeni utt utt

                                Jautājums- vai kādam ir pēdējo gadu laikā Rīgas Ūdens analīzes pieejamas, PĀRDAUGAVAI?
                                Negribas 30eur tērēt pašlaik ziņkārībai 🙂))