Neliels revju par nogarsotajiem aliem -
WIPA - Ļoti cirusīgs, necaurredzams un "kviešains". Mēs te mēģinajam saprast, citrusīgums ir no apiņiem vai witbīra klasiskajām piedevam? Ja no piedevām, tad cik uz katlu un kas tika likts? Ja ne viltīgie ABV (kuri nejūtās), tad būtu labs karstā laika variants. Noteikti nebija hefe 🙂
Kautkādos nākamajos vārījumos man bija atkal planots wits, tagad ir dilemma vai neuzbliezt WIPA, domaju ja siltais laiks jau būs cauri un gribēsies ko vairāk par gaišu un vieglu witu, uztaisīšu savu WIPA versiju ar MJ Belgian Wit M21 (man ļoti patika "testa" rezultāts ar šo raugu).
Saisons - man liekas bija OK, jā varbūt nav īsti strikti BJCP stilā un nav "crispy", bet normāli dzerams, tāds "vakarā lēni malkojamais". Par saisoniem vispār cik esmu petījis, tur grūti definēt, kas tas ir, es pats arī nekad neesmu trāpijis vadlīnijās un galvenais cenšos, lai man sanaktu pēc iespejas mazāks ABV un tuvāk tam, kam tas bija pamatā domāts - padzēriens karstā laikā. Arī fermentēju ne rauga "augšējā" robežā, itkā loģiski, pieņemot, ka pēc leģendas sākumā šo alu vārija ziemas mēnešos. Un jā, es tā arī palikšu pie Pilsnera, kā pamata bāzes šim stilam, tas saisons ko apmaiņā devu ar rudziem, man liekas arī iedeva pasmagu niansi, kas man vairāk patiktu kādā tumšajā alū. Tā piemetu, varbūt maksimums tumšos kviešus vai speltas kviešus (bija garšīgs eksperiments ar speltu pagājušajā gadā).
Nurmes Purvīša klons - neesmu dzeris oriģinalu (tagad noteikti gan pagarsošu), tapēc grūti spriest cik ļoti bija tuvs pēc līdzības. Sākumā likās, ka breti tikuši klāt, pēc tam sagaršojam dzērveņbrūklenes 🙂 Ielīdu paskatīties Purvīša aprakstu un tur sastavā atradās dzervenes un viss nostajas savās vietas. Garšoja un varbūt vairs nebūšu tik skeptisks par alu ar piedevām, jāiepērk tikai mazāks fermentieris eksperimentiem.